Kaķa apmatojuma kopšana: cik bieži un ar ko ķemmēt

Īsspalvainam mīlulim parasti pietiek ar kažoka izsukāšanu reizi nedēļā, turpretī garspalvainam kaķim ķemmēšana ir ikdienas nepieciešamība. Pareizi izvēlēta birste, mierīga pieeja un regulāra ādas pārbaude pasargās mājokli no lidojošām spalvām, bet pašu dzīvnieku – no sāpīgiem savēlumiem un spalvu kamoliem kuņģī.

Ātrais pārskats: biežums un rīki atkarībā no apmatojuma tipa

Apmatojuma tips	Cik bieži jāķemmē	Piemērotākie rīki
Īsspalvains	Vismaz reizi nedēļā; apmatojuma maiņas laikā – biežāk	Birste ar mīkstiem vai stingriem sariem, gumijas birste vai masāžas cimds
Pusgarš vai garš apmatojums	Katru dienu vai vismaz katru otro dienu	Metāla ķemme ar gariem zariem, slikerbirste (slicker)
Biezs dubultais kažoks (piemēram, meinkūniem, Sibīrijas kaķiem)	Katru dienu; apmatojuma maiņas laikā – īpaši rūpīgi	Metāla ķemme, pavilnas ķemme vai grābeklītis
Kaķis seniors vai korpulents dzīvnieks	Atbilstoši apmatojuma tipam, ik dienu pārbaudot grūtāk aizsniedzamās vietas	Mīksta birste, saudzīga ķemme

Cik bieži ķemmēt kaķi

Lai gan kaķi lielu dienas daļu pavada mazgājoties, ar paša spēkiem vien bieži nepietiek. Kā uzsver VCA veterināro klīniku speciālisti, regulāra ķemmēšana palīdz atbrīvoties no izkritušajiem matiņiem un atmirušajām ādas šūnām, kā arī vienmērīgi izlīdzina dabiskās ādas eļļas visā apmatojuma garumā.

Īsspalvainam kaķim parasti pietiek ar vienu ķemmēšanas reizi nedēļā. Dzīvnieku labturības organizācijas Cats Protection un Blue Cross iesaka to darīt reizi nedēļā, savukārt ASPCA eksperti – vienu līdz divas reizes nedēļā.

Garspalvainam kaķim rūpes par kažoku vajadzīgas katru dienu. ASPCA par garspalvainu uzskata kaķi, kura apmatojums pārsniedz piecus centimetrus. Šāds kažoks viegli saveļas, tādēļ ik dienu vēlams atvēlēt vismaz 15 minūtes tā izsukāšanai.

Visbiežāk pinkas veidojas aiz ausīm, padusēs un uz pakaļkāju „biksēm”, tāpēc ķemmēšanu ieteicams sākt tieši ar šīm problemātiskajām zonām.

Kādu birsti vai ķemmi izvēlēties

Kopšanas rīks jāizvēlas atbilstoši kaķa kažoka biezumam un garumam. VCA speciālisti iesaka vadīties pēc šādiem pamatprincipiem:

• Birste ar stingrākiem sariem lieliski savāc izkritušos matiņus īsspalvainiem kaķiem vai dzīvniekiem ar nelielu pavilnu. Savukārt ASPCA atzīmē, ka īsam kažokam īpaši ērta ir gumijas birste vai kopšanas cimds, kas vienlaikus maigi masē ādu.
• Metāla ķemme ar gariem zariem (ideāli, ja zari ir pamīšus dažāda garuma) viegli tiek cauri pusgaram un garam apmatojumam, palīdzot atšķetināt pirmos mezgliņus.
• Pūku birste jeb slikeris (slicker birste ar smalkiem, elastīgiem metāla sariņiem) efektīvi paceļ un izņem atmirušo pavilnu un atbrīvo no sīkiem savēlumiem. RSPCA to iesaka tieši garspalvaino šķirņu saimniekiem.
• Pavilnas grābeklītis paredzēts bieziem, dubultiem kažokiem. Portāla Webvet eksperti gan brīdina: ja kaķim nav izteiktas pavilnas, ar šo rīku var nevajadzīgi izretināt akotmatus.
• Pavilnas izķemmēšanas rīks (de-shedder) ar asu mikroasmens rievu izvelk dziļo pavilnu, taču tas neaizstāj ikdienas ķemmi. To drīkst lietot tikai sausam, pilnīgi atšķetinātam kažokam, stingri ievērojot ražotāja norādījumus. Viedokļi par lietošanas biežumu dalās: ražotāji nereti pieļauj lietošanu 1–2 reizes nedēļā pa 10–20 minūtēm, bet profesionāli dzīvnieku frizieri iesaka to izmantot retāk – vienu vai divas reizes mēnesī. Drošāk ir sākt piesardzīgi un sekot līdzi tam, kā reaģē kaķa āda.

Praktisks ieteikums: pēc birstēšanas vienmēr pārbaudiet kažoku ar metāla ķemmi. Birste mēdz noslīdēt pa virspusi, kamēr ķemmes zari aizsniedzas līdz pat ādai un uzrāda nepamanītos mezglus.

Ikdienas rituālam lieliski der koka birste ar dabīgajiem sariem – tā saudzē ādu, piešķir spalvai dabisku spīdumu un efektīvi savāc putekļus un brīvos matiņus.

Pareiza ķemmēšana soli pa solim

1. Sagaidiet brīdi, kad kaķis ir paēdis, mierīgs un gatavs atpūsties. Pirmās reizes veidojiet pavisam īsas.
2. Vienmēr virzieties apmatojuma augšanas virzienā, pakāpeniski apstrādājot zonu pa zonai no galvas līdz pat astei. ASPCA atgādina neaizmirst par krūtīm un vēderiņu.
3. Garspalvaina kaķa astes apmatojumu ērtāk pārskatīt, sadalot to pa vidu uz pusēm un katru pusi izsukājot atsevišķi.
4. Nobeigumā izbrauciet kažoku ar metāla ķemmi, lai pārliecinātos, ka nav palikuši nepamanīti mezgliņi.
5. Tiklīdz kaķis sāk vicināt asti, kļūst nemierīgs vai vēlas aiziet, procedūru nekavējoties pārtrauciet. Sesijas ilgumu pagariniet lēnām un pakāpeniski.

Organizācija International Cat Care uzsver: nekad neturiet kaķi ar varu – dzīvniekam jāsaglabā kontroles sajūta un brīvība aiziet. Pie ķemmēšanas ieteicams radināt jau no mazotnes, lai šis process kļūtu par patīkamu kopā būšanas brīdi.

Īsspalvainajiem mīluļiem ķemmēšanu var ērti apvienot ar parazītu profilaksi. Kā iesaka Cats Protection, izbrauciet kažoku ar smalku blusu ķemmi un pārbaudiet, vai neparādās sīki, melni punktiņi. Ja uz mitra papīra salvetes tie izšķīst sarkanbrūnā tonī, tās ir blusu klātbūtnes pēdas.

Kažoka maiņa: kad un kā atbalstīt mīluli

Kaķi zaudē apmatojumu visu gadu, taču noteiktos periodos šis process pastiprinās. VCA novērojumi liecina, ka vēsākā klimatā – īpaši āra kaķiem – izteikta apmatojuma maiņa norit divreiz gadā: vēlā pavasarī un vēlā rudenī, kad pavilna birst veseliem kumšķiem. Istabas kaķiem, kuri pastāvīgi uzturas stabilā temperatūrā un mākslīgajā apgaismojumā, šis process mēdz būt vienmērīgs visa gada garumā.

Mūsu platuma grādos āra kaķiem pavasarī un rudenī ķemme jāņem rokās krietni biežāk. Savukārt mājas kaķiem sekojiet līdzi tam, cik daudz spalvu paliek birstē, un pēc vajadzības pielāgojiet regularitāti.

Rūpīga ķemmēšana ne tikai saudzē mīkstās mēbeles, bet arī sargā kaķa veselību. Kornela Universitātes Kaķu veselības centrs (Cornell Feline Health Center) uzsver, ka tieši spalvas mešanas laikā kuņģī visstraujāk veidojas apmatojuma kamoli (trichobezoars), tādēļ ikdienas izsukāšana kļūst kritiski svarīga. Ja kaķis atvemj spalvu kamolu reizi nedēļā vai divās, uztraukumam parasti nav pamata. Taču, ja dzīvnieks sāk atteikties no ēdiena, kļūst nomākts vai mēģina vemt tukšu dūšu ilgāk par diennakti, nekavējoties jākonsultējas ar veterinārārstu.

Mājas uzkopšanai noderēs atkārtoti lietojams spalvu noņēmējs, taču vislabākā profilakse vienmēr ir regulāra paša kaķa sukāšana.

Savēlumi: kā rīkoties un no kā izvairīties

Nelielus, tikko sākušos mezglus var saudzīgi izpiņķerēt ar pirkstiem un retu zaru ķemmi. Veterinārais portāls PetMD iesaka atšķetināšanu sākt no savēluma ārējās malas, ar maigām, īsām kustībām virzoties tuvāk ādai. Palīgā var ņemt speciālu kondicionieri vai putas. Lai nerautu un nesāpinātu ādu, ar otras rokas pirkstiem pieturiet apmatojumu pie pašas pamatnes, zem mezgla.

Nekad neizmantojiet šķēres! VCA veterinārārsti atkārtoti brīdina: savēlumi parasti pieguļ ļoti tuvu ādai, un kaķa āda ir ārkārtīgi plāna un elastīga. To iegriezt ir acumirklīgs un ļoti biežs negadījums, ko saimnieks sākumā var pat nepamanīt. Ja savēlums ir ciets, blīvs, piekļāvies pie ādas vai atrodas tādās jutīgās vietās kā padusēs vai cirkšņos, uzticiet to dzīvnieku frizierim vai veterinārārstam. Organizācija Cats Protection norāda, ka ielaistos gadījumos vienīgais drošais risinājums ir kažoka sakopšana klīnikā vieglā narkozē.

Tāpat nedrīkst vilkt ķemmi vai slikerbirsti cauri savēlumam ar spēku – tādējādi tiek traumēta un iekaisināta āda zem tā.

Gados vecākiem kaķiem āda biežāk taukojas, un savēlumi var veidoties pat īsspalvainiem dzīvniekiem, visbiežāk muguras lejasdaļā un pie astes pamatnes. Kā norāda PetMD, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc senioru kažokam jāseko līdzi īpaši vērīgi.

Nelielu pinku atšķetināšanai noder nenomazgājamas putas kažoka kopšanai – tās padara matu zīdainu, mitrina un ļauj ķemmei slīdēt vieglāk.

Vai kaķi vajag mazgāt vai skūt?

Mazgāšana. Pēc VCA ekspertu atziņām, veselam pieaugušam kaķim pilna vanna nepieciešama ārkārtīgi reti. Mazgāšana var būt vajadzīga kaķiem ar kustību ierobežojumiem (artrīta vai liekā svara dēļ) vai situācijās, kad dzīvnieks sasmērējies ar kaut ko lipīgu vai toksisku. ASPCA iesaka pirms vannošanas obligāti izķemmēt visus mezglus vai rūpīgi noskūt tos ar trimmeri – ūdens savēlumus padara tikai blīvākus.

Lietojiet vienīgi kaķiem paredzētu šampūnu. Cilvēka ādas pH līmenis ir 5,2–6,2, savukārt kaķiem un suņiem – 6,2–7,5. Cilvēku matu kopšanas līdzekļi izjauc dzīvnieka ādas dabisko aizsargslāni un izraisa sausumu un niezi. Ja kaķis paniski baidās no ūdens, saudzīga alternatīva ir sausais putu šampūns: to vienkārši iemasē sausā kažokā un pēc tam rūpīgi izsukā. Dzīvniekiem ar noslieci uz kairinājumiem noderēs maigs šampūns-kondicionieris ar probiotikām.

Cirpšana. Vasaras karstumā kaķi nevajadzētu noskūt „uz nulli”. Apmatojums kalpo kā dabiska termoizolācija un aizsargā ādu no saules apdegumiem, tāpēc skūšana var pat palielināt pārkaršanas risku. Kažoka nodzīšana pieļaujama vienīgi medicīnisku iemeslu dēļ – piemēram, pie smagiem savēlumiem vai ādas slimībām –, un to vislabāk uzticēt profesionālim.

Kad kažoka stāvoklis liecina par veselības traucējumiem

Apmatojums un āda ir viens no pirmajiem kaķa vispārējās veselības spoguļiem. Noteikti vērsieties pie veterinārārsta, ja pamanāt šādas pārmaiņas:

• Nespodrs, taukains apmatojums, izteiktas blaugznas vai pastiprināta spalvas izkrišana. VCA atzīmē, ka tas var liecināt par pārtikas alerģiju, parazītiem vai iekšējo orgānu kaitēm. Ja simptomi nemazinās pēc pareizas kopšanas, nepieciešama diagnostika.
• Kaili laukumi vai apmatojuma izkrišana perēkļos. Tā nav vienkārša spalvas mešana – iemesls var būt mikrosporija (cirpējēde), blusu alerģiskais dermatīts vai hormonāli traucējumi.
• Pārmērīga laizīšanās. Organizācijas International Cat Care speciālisti skaidro, kā atšķirt pārmērīgu laizīšanos no dabiskas apmatojuma izkrišanas (alopēcijas): ja kaķis vietu izlaiza pats, matiņu gali ir nolauzti, asi un rugājiem līdzīgi, turpretī patiesas izkrišanas gadījumā atlikušie matiņi ir mīksti un neskarti. Šāda uzvedība var liecināt par niezi, slēptām sāpēm vai trauksmi.
• Kaķis pēkšņi pārstāj sevi kopt. Senioriem artrīts bieži rada diskomfortu un sāpes, liedzot aizsniegt muguru un pakaļkājas. Ja nekopts kažoks parādās reizē ar apātiju, apetītes zudumu vai nevēlēšanos lēkt, vizīti pie ārsta nevajadzētu atlikt.

Kažoka stāvokli tiešā veidā nosaka arī pilnvērtīgs uzturs. Plašāk par to, kādos gadījumos ēdienkarti vērts papildināt, lasiet mūsu rakstā par to, kad kaķim nepieciešami uztura bagātinātāji. Profilaksei pret spalvu kamoliem gremošanas traktā labi palīdz speciāla iesala pasta, taču biežas vemšanas gadījumā vienmēr jākonsultējas ar speciālistu.

Kažoka ķemmēšana ir lielisks brīdis vispārējai veselības pārbaudei. Vienlaikus vērts ielūkoties arī mīluļa mutē – vairāk noderīgu padomu atradīsiet ceļvedī par to, kā veicama kaķa zobu tīrīšana mājas apstākļos.

Pirmais solis: 5 minūtes šovakar

Izvēlieties kaķa kažokam atbilstošu rīku, paņemiet mīluli klēpī un veltiet ķemmēšanai tikai piecas minūtes, sākot ar tām vietām, kur glāsti viņam sagādā vislielāko baudu. Nobeigumā pārbaudiet spalvu ar metāla ķemmi un novērtējiet ādas stāvokli. Ja pamanāt kailus laukumus, apsārtumu vai blīvus savēlumus, kurus nevar saudzīgi atšķetināt, sazinieties ar veterinārārstu. Kaķim piemērotas birstes un kopšanas līdzekļus ērti atradīsiet MiuMjau preču klāstā.